Tavām mantām ir savs stāsts

Ikdienā nejauša sadzīviska trauma var gadīties ikvienam, taču visbiežāk šajos negadījumos cieš tieši bērni. Gjensidige Latvija un OMD Latvija februārī veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka par visdrošāko savu mājokli uzskata tieši aptaujātie iedzīvotāji ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem (86%), reizē kā risku – bērnu neuzmanīgu rīcību, norādot vien 12% gadījumu. Ik gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes steidzas izsaukumos pie teju 3700 bērniem līdz trīs gadu vecumam, kuri lielākoties gūst traumas tieši mājās. Gjensidige Latvija “Mājokļa Drošības Mēneša” ietvaros, sadarbībā ar NMPD aicina ikvienu, īpaši vecākus, ievērot pāris vienkāršus piesardzības pasākumus, lai mazinātu sadzīves negadījumu iespējamību.

NMPD informē, ka  visbiežākie palīdzības izsaukšanas iemesli bērniem līdz 3 gadu vecumam ir:

1. ķermeņa apdegumi un applaucēšanās, 2. norīti svešķermeņi vai svešķermeņi, kas iesprūduši degunā un ausīs, 3. kaulu lūzumi, 4. saindēšanās ar sadzīves ķīmiju un medikamentiem.

Elektrības rozetes

Katram bērnībā ir mācīts, ka nedrīkst likt pirkstus u.c. priekšmetus rozetē, jo var gūt elektrības strāvas sitienu, taču lielākoties, mazi bērni ziņkārības mākti, tomēr dodas pētīt rozetes. Tāpēc vecāki tiek aicināti sekot līdzi tam, cik brīvi ir pieejamas rozetes un pagarinātāji. Mūsdienās ir pieejami dažādi risinājumi, kā paslēpt tās no bērnu acīm, piemēram, rozešu „ieliktņi”, kas neļaus bērniem gūt elektrotraumu. Tāpat vienmēr svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklī nav brīvi pieejami atvērti vadu gali vai bojāti vadi, kuriem bērni vai paši pieaugušie varētu pieskarties un gūt strāvas triecienu.

Karsti šķidrumi

Reizēm no visvienkāršākajām lietām var gūt dzīvībai bīstamas traumas. Viens no piemēriem – nepieskatīts karstais dzēriens vai tikko uzvārīta putra. Jāpievērš uzmanība, kur tiek atstāta karsta kafijas krūze, šķīvis vai bļoda un, vai bērns to nevar aizsniegt un tās saturu uzgāzt sev virsū. Svarīgi ir saprast, ka neliels krūzes tilpums bērnam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. NMPD atgādina, ka viens no svarīgiem piesardzības pasākumiem ir neturēt mazu bērnu klēpī, kad tiek dzerta tēja vai kafija, lai novērstu šādu nepatīkamu situāciju, kurā applaucēties var ne tikai bērns, bet arī pats pieaugušais. Ja ielejat bērnam karstu zupu, tad to vajag atstāt dzesēties galda vidū vai tādā vietā, kur bērns netiek klāt. Vārot ūdeni, jāizvairās likt zemē elektrisko tējkannu, jo bērns var aizķerties aiz vada un aplieties ar verdošo šķidrumu.  Ik gadu vidēji 500 mazuļus NMPD mediķi nogādā slimnīcā tieši ar apdegumu traumām.

Bīstamu priekšmetu pieejamība

Lai arī reizēm trauki var atrasties nostāk no galda malas, bērnam it kā nepieejamā vietā, tas tik un tā var nebūt drošs variants situācijā, ja galdam ir uzklāts galdauts. Pastāv iespēja, ka bērns var to paraut un attiecīgi galda saturs līdz ar galdautu var uzkrist virsū.

Ņemot vērā, ka viens no biežāk sastopamajiem izsaukumiem NMPD pie maziem bērniem ir saindēšanās ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem un medikamentiem, būtiski ir sekot līdzi tam, kur tiek turētas šādas lietas. Lai arī iepakojums var būt „bērnu drošs”, tas neattur no atbildības turēt šādus priekšmetus bērniem nepieejamā vietā. Visbiežākās kļūdas – sadzīves ķīmija tiek pārlieta limonādes pudelēs, ko bērns viegli var atvērt un iedzert, bīstamie līdzekļi tiek glabāti bērnam viegli pieejamās vietās, piemēram, virtuvē zem izlietnes. Savukārt medikamenti tiek atstāti guļamistabā uz naktsskapīšiem vai bērnam pieejamās atvilktnēs. Nereti medikamentus mazie atrod pieaugušo somās, kamēr mājinieki nemana, ka bērns tajā ko meklē.

Kritieni no augstuma

Nav noslēpums, ka bērnos mīt liela ziņkāre par pasaulē notiekošo, tāpēc ļoti bieži traumas ir saistītas ar vēlmi uzzināt ko jaunu, kas ne vienmēr var beigties patīkami. Īpaši šobrīd pavasarī vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, atstājot vaļā logus, balkonus un terases, jo, uz mirkli nepieskatīts bērns, var pārkrist pāri margām vai izkrist pa logu. Vecāki tiek aicināti nepieradināt bērnus kāpt pie loga, kā arī sekot līdzi tam, vai logi ir aizvērti – ja tiek vēdinātas istabas, tad vislabāk to darīt attiecīgajā loga režīmā. Pie loga ieteicams nenovietot krēslus vai dīvānus, kur bērns var uzkāpt un mēģināt pārliekties pāri palodzei, reizēs, ja logs ir pilnībā atvērts. Lai parūpētos par papildus drošību, ieteicams iegādāties speciālus logu vai durvju bloķētājus, kas neļaus bērnam tos atvērt. Šos pašus var izmantot skapīšiem un atvilktnēm, lai netiktu klāt to saturam.

Lai novērstu šādus nepatīkamus scenārijus sev mīļo cilvēku lokā, iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi tam, kādā stāvoklī atrodas katra mājoklis un vai pieejamā vietā nav novietoti bērniem bīstami priekšmeti, jo reizēm pat visvienkāršākās pārmaiņas var ietekmēt notikumu iespējamo attīstības gaitu. “Mājokļa Drošības Mēnesī” Gjensidige Latvija ikvienam vēlas atgādināt, ka par drošību ir jādomā laikus, tādējādi mazinot negadījuma iespējamību.

Ikvienam ir svarīgi apzināties iespējamos apdraudējuma riskus dažādās ugunsnelaimēs, un tāpēc savlaicīgi jāparūpējas par savu mājokli – sākot ar skursteņa tīrīšanu un apkures iekārtu pārbaudi, beidzot ar dūmu detektora uzstādīšanu un ugunsdzēšamā aparāta iegādi. Tāpēc ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Latvijas Skursteņslaucītāju amatu brālību ir sagatavojusi ieteikumus, kā pasargāt savu mājokli.

ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles un “OMD Latvia” veiktā pētījuma dati liecina, ka 42% aptaujāto tieši ugunsnelaimes uzskata par galveno risku savā mājoklī, taču darbības, kuras palīdzētu novērst iespējamo nelaimi, veic nepilnīgi. 12% ir saskārušies ar sadūmojumu mājoklī savas vai kaimiņu vainas dēļ.  Ugunsdrošības gadījumā vairums iedzīvotāju paļaujas uz savu uzmanību, katram ceturtajam (24%) mājoklī ir ierīkots dūmu detektors, savukārt tikai 8% aptaujāto ir ugunsdzēšamais aparāts, bet 1% cilvēku cenšas turēt pieejamas evakuācijas izejas.

Dūmu detektora uzstādīšana mājoklī

Ugunsgrēks izplatās ļoti strauji. Dažās minūtēs visa telpa var jau būt liesmās. Ugunsgrēks rada tik daudz dūmu, ka telpa strauji kļūst pilnīgi tumša. Dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi un ir ļoti indīgi, tādēļ vairums ugunsgrēka upuru iet bojā nevis sadegot, bet nosmokot dūmos. Miegā cilvēks nejūt nekādas smaržas, taču dūmu detektora spalgo signālu gan sadzirdēs pats vai arī tuvākie kaimiņi, tādējādi pasargājot no ugunsnelaimes un ļaujot, iespējams, pašam laicīgi nodzēst ugunsgrēku vai savlaicīgi izsaukt ugunsdzēsējus, tādējādi izglābjot savu un tuvinieku dzīvības.

Skursteņu tīrīšana

Apkures sezonā viens no izplatītākajiem ugunsnelaimes cēloņiem ir sodrēju degšana skurstenī. Sākoties apkures sezonai, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta skursteņu tīrīšanai, taču vislabāk būtu, ja to darītu nevis pirms apkures sezonas sākuma, bet gan pēc tās beigām, jo tādējādi ir pietiekoši daudz laika, lai saplānotu savu un skursteņslaucītāju laiku un darbu, lai bez steigas kvalitatīvi iztīrītu skursteni. Bieži vien iedzīvotāji rūpējas par to, lai mājā neiekļūst zagļi, tāpēc aprīko to ar metāla durvīm, uzstāda signalizācijas, taču nepieciešams padomāt par ugunsdrošību – laicīgi parūpēties par to, lai skurstenis būtu tīrs no sodrējiem. Būtiski ir apzināties, ka skursteņa apkope, darot to nepareizi un pavirši var būt ļoti bīstams process, tādēļ pirms pašam ķerties pie darba, ir svarīgi konsultēties ar speciālistu un izmantot drošu aprīkojumu. Visdrošāk, protams, to ir uzticēt speciālistam – sertificētam skursteņslauķim.

Pareiza apkures sistēmas kopšana

Ja mājoklī ir ieviesta apkures sistēma, svarīgi ir rūpēties par apkures sistēmas funkcionalitāti un kvalitatīvu darbību gan apkures sezonas laikā, gan pirms un pēc. Nepieciešams sekot līdzi spiedienam apkures ierīcē un sistēmā. Tāpat arī jāpadomā par izdedžu glabāšanu, jo tos drīkst bērt vienīgi metāla traukā, jo, pat ja šķietami tie ir nodzisuši, pastāv iespēja, ka tie joprojām gruzdēs un nepiemērotā traukā uzglabāti var izraisīt aizdegšanos.

Ugunsdzēšamais aparāts un tā pareiza lietošana

Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka katrā privātmājā ir jābūt atbilstošam ugunsdzēšamajam aparātam, lai neliela ugunsgrēka gadījumā pasargātu sevi un savus tuviniekus no iespējamas nelaimes. Ugunsdzēšamie aparāti ir dažādi, tādēļ svarīgi konsultēties par jūsu mājoklī piemērotāko. Arī likumdošana nosaka ugunsdzēšamā aparāta parametrus, kurus ir jāņem vērā iegādājoties jaunu iekārtu. Svarīgi atcerēties, ka ne ar katru aparātu visus ugunsgrēka veidus un lielumus būs iespējams nodzēst. Arī tiem, kuriem jau ir ugunsdzēšamais aparāts mājoklī, jāpārliecinās vai tas vēl ir derīgs izmantošanai, jo tam ir jāveic regulāras pārbaudes un apkopes. Nepietiek vien ar to, ka aparāts ir iegādāts – svarīgi ir prast ar to rīkoties.

Sākot ar šo gadu ADB “Gjensidige”  Latvijas filiāle sadarbībā ar Latvijas glābšanas dienestiem un drošības nozares pārstāvjiem ir uzsākusi iniciatīvu “Mājokļa Drošības Mēnesis”, kas turpmāk ik gadu norisināsies martā. Tā mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Šis ir īstais laiks, lai izvērtētu situāciju, kādā atrodas katra mājoklis. ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle kopā ar apsardzes kompāniju “GRIFS AG” piedāvā  praktisku informāciju un noderīgus padomus, kas palīdzēs uzlabot mājokļa drošību pret zādzībām.

Būtiski ir apzināties, ka ikdienā neviens nav pilnībā pasargāts no sastopamajiem nelaimes gadījumiem. ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles un “OMD Latvia” veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki kā galveno risku savā mājoklī uzskata zādzības (43%), taču darbības, kuras palīdzētu novērst iespējamo nelaimi, veic nepilnīgi.

Zādzību novēršanas gadījumos, gandrīz puse (46%) aptaujāto par pietiekošu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, ievērojami mazāk cilvēku (25%) mājokļi ir aprīkoti ar durvju kodu vai apsardzi, bet tikai 15% aptaujāto mājoklī ir ierīkota pretielaušanās signalizācija. Savukārt gandrīz katrs ceturtais par pietiekamu drošību uzskata mājoklī esošo suni (18%), liecina pētījuma dati.

Lai novērstu zādzību iespēju savā mājoklī, ir ieteicams veikt vairākus preventīvus pasākumus, kas var mazināt iespējamos apdraudējumus mājoklim.

Svarīgi atgādināt, ka dzīvokļiem un privātmājām pastāv vienlīdzlielas iespējas saskarties ar zādzībām vai citāda tipa nelaimēm, taču pastāv dažāda veida kritēriji, kas tos iedala drošības pakāpēs, liecina apsardzes kompānijas “GRIFS AG” dati.

Fakti par zādzībām:

Visbiežāk zādzības notiek nakts laikā, bet visizplatītākais laiks ir tieši tumšajā nakts posmā no 02:00 līdz 04:00, kad cilvēkam ir konstatēts dziļākais miegs un pamošanās ir vismazāk iespējama. Jāņem vērā, ka dienas, kurās visbiežāk ir konstatētas zādzības, ir tieši sestdiena, kad cilvēki kļūst mazāk uzmanīgi un nereti dodas atpūsties ārpus mājas. Otrdiena un ceturtdiena ir nākamās zagļu iecienītās dienas, noziegumu pastrādāšanai.

1. Logi un Durvis:

Viens no izplatītākajiem veidiem kā zaglis cenšas iekļūt mājoklī ir caur logu – izsitot stiklu vai nodarot kādus bojājumus īpašumam citādākā veidā. Tāpēc būtiski ir pievērst uzmanību tam stāvoklim, kādā atrodās logi un durvis. Mūsdienās ir iespējams logu aprīkot ar dažāda veidam tehnoloģijām, kas var mazināt to bojājumu riskus, piemēram, aprīkojot ar restēm, taču pastāv arī alternatīva kā logu aplīmēsana ar īpašām caurspīdīgām aizsargplēvem, kas neļautu izsist stiklus. Pastāv arī iespēja aprīkot logus ar fiksatoriem, kas neļauj atvērt vai atspiest logus.

2. Signalizācija un detektori:

No apsardzes pārstāvju puses tiek rekomendēts aprīkot savu dzīvokli ar signalizāciju, attiecīgi, noslēgt līgumus ar kādu no apsardzes firmām, lai gadījumos, ja tiek fiksēta ielaušanās mājoklī, būtu kāds, kas reaģētu uz šo trauksmi. Papildus signalizācijas ierīkošānas iespējām, tiek piedāvāti arī dažādi stikla plīšanas detektori, kas uztver stikla plīšanas skaņu, kā arī kustību detektori, kas reaģē uz kustību telpā un magnētiskie detektori, kas reaģē ne tikai uz logu, bet arī uz durvju vai pat vārtu atvēršanu. Kā efektīvu aizsardzības pasākumu kombināciju speciālisti iesaka divu durvju un signalizācijas sistēmas ierīkošanu mājoklī. Kā ziņo speciālisti, tad uzlaužot pirmās durvis – nostrādā apsardzes signalizācija, bet redzot otrās durvis, zaglis apzinās, ka jebkurā brīdī var ierasties apsardzes darbinieki un pieķert viņu. Tāpēc šādos gadījumos,  zagļi izvēlas bēgt prom un neturpināt iesākto.

3. Zādzības, saimniekiem esot mājās:

Pats vienkāršākais ir vienmēr atcerēties par durvju aizslēgšanu, pat, ja atrodaties mājās. Cilvēki aplami uzskata, ka atrodoties mājās, ir pasargāti no zādzībām – vienmēr pastāv risks un zagļi ir gatavi izmantot jebkuru situāciju. Tāpat ir vēlams rokassomiņas, auto atslēgas un citas vērtīgas lietas neturēt tuvu ārdurvīm, kur zaglim tās būtu viegli pieejamas.

4. Gaisma:

Viens no veidiem, kā rīkoties gudri diennakts tumšajā laikā ir nodrošināt mājokli un tā apkārtni ar pietiekamu daudzumu gaismas. Tie var būt gan dažāda veida gaismas sensori, kas reaģē uz kustību, gan arī vienkāršs apgaismojums pagalmā vai pašā mājoklī, kas padarīs apkārtni redzamāku un apkārtējiem vieglāk ievērojamu. Saimniekiem neesot mājās, prātīgi ir ierīkot gaismas taimerus, kas liks mājoklī gaismai iedegties dažādās zonās, radot iespaidu, ka kāds ir mājās un mazinot zagļu vēlmi tajā ielauzties.

Cilvēki ar katru gadu sāk arvien vairāk pievērtst uzmanību sava mājokļa drošībai, par to liecina dati – kopš 2014.gada ar katru gadu zādzību skaits mājokļos samazinās, tāpēc ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle un apsardzes firma “Grifs AG” aicina arī šogad pievērst nopietnu uzmanību drošībai savā mājoklī!