Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos mājsaimniecības ir uzsākušas apkures sezonu. Šis ir arī laiks, kad pieaug ugunsgrēku risks – bieži vien tāpēc, ka apkures sistēmas nav laikus pārbaudītas vai to dūmvadi ir aizsērējuši. Apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” dati liecina, ka šogad ugunsnelaimju pieteikumu skaits jau ir sasniedzis 2023. gada līmeni, un jau pērn bija vērojams pieaugums gan pieteikto, gan izmaksāto atlīdzību skaitā. Tādēļ uzņēmuma eksperti sagatavojuši praktiskus padomus, kas atgādina, kam pievērst uzmanību, ja apkures laikā rodas kādas problēmas, un kā rīkoties, lai samazinātu ugunsnelaimes risku.
Kā uzturēt mājās drošību apkures sezonas laikā
Kad mājoklī pamanāt neparastas pazīmes, kas liecina par problēmām apkures sistēmā, piemēram, dūmus, neparastu smaku vai neizprotamus trokšņus – svarīgi nepalikt vienaldzīgiem. Vispirms ieteicams pārtraukt apkures lietošanu un noskaidrot, kas radījis bojājumu. Nereti noder pieredzējuša, sertificēta speciālista padoms, kurš var palīdzēt saprast, kā droši novērst radušos bojājumus. Noderīgi ir arī atcerēties, ka pat tādas ikdienišķas lietas kā gaisa burbuļi radiatoros var ietekmēt apkures efektivitāti – tie samazina siltumjaudu, palielina enerģijas patēriņu un rada liekas izmaksas. Radiatorus var pārbaudīt pēc vairākām pazīmēm: ja to augšdaļa ir vēsa, dzirdami nelieli, čaboši trokšņi vai siltums tajos izplatās nevienmērīgi. Lai atjaunotu normālu radiatoru darbību, nepieciešams veikt radiatoru atgaisošanu.
“Šogad redzam, ka ugunsgrēku pieteikumu skaits pieaug – jau esam apstiprinājuši un izmaksājuši atlīdzības tikpat daudz klientiem kā pērn un vairāk nekā 2023. gadā. Negadījumi var būt gan nelieli, gan ļoti nopietni, piemēram, šogad bijis gadījums, kur elektroinstalācijas problēmu dēļ privātpersonai izmaksāta atlīdzība gandrīz 200 tūkstošu eiro apmērā. Mūsu pieredze rāda, ka ugunsgrēki nerodas pēkšņi – tie bieži sākas ar sīkumiem. Pietiek ar neiztīrītu dūmvadu, nolietotu krāsni vai aizvērtu ventilācijas lūku, lai neliela problēma pārvērstos lielā nelaimē. Tieši tāpēc ir svarīgi sev un saviem līdzcilvēkiem atgādināt par pazīmēm, kam ir vērts pievērst uzmanību, pat ja ikdienas steigā šķiet, ka tie ir sīkumi,” skaidro Dmitrijs Neilands, Gjensidige Nestandarta atlīdzību komandas vadītājs.
Savukārt, ja secināt, ka apkures sistēma darbojas bez traucējumiem un viss ir kārtībā, tad vērts paturēt prātā dažus būtiskus drošības principus. Viens no biežākajiem riskiem ir pārmērīga kurināšana – krāsnī, kamīnā vai apkures katlā nevajadzētu ievietot pārāk daudz malkas vai granulu. Ja uguns ilgstoši saglabājas pārāk lielā karstumā, pastāv risks, ka saplaisās dūmvads. Kurinot vienmēr jānodrošina pietiekama gaisa pieplūde, jo nepietiekama ventilācija samazina gaisa cirkulāciju un palielina iespēju veidoties tvana gāzei jeb oglekļa monoksīdam. Tvana gāze ir gāze bez krāsas un smaržas, kas pat nelielā koncentrācijā var būt bīstama dzīvībai. Turklāt tas ir maldīgs uzskats, ka tvana gāze jeb oglekļa monoksīds rodas tikai mājās, kur kurina ar malku – tā var veidoties arī apkures iekārtās, kur kā kurināmais tiek izmantota gāze, briketes, granulas vai akmeņogles – gan dzīvokļos, gan privātmājās. Tāpēc iesakām uzstādīt oglekļa monoksīda detektoru, kas brīdinātu par noplūdi un palīdzētu novērst nelaimi laikus.
Tāpat iesakām paturēt prātā, ka krāsni vai kamīnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, īpaši, ja tajā joprojām deg uguns vai ir karsti pelni. Apkures ierīču tuvumā nevajadzētu atrastiem nekādiem priekšmetiem vai mēbelēm. Arī drēbju žāvēšana uz radiatoriem vai pie krāsns nav droša – audums var pārkarst un aizdegties pat bez atklātas liesmas. Regulāra pelnu un kvēpu tīrīšana, pareiza kurināmā izvēle un saprātīga krāsns kurināšana palīdzēs saglabāt gan siltumu, gan drošību visa apkures perioda laikā.
Ugunsdrošības ierīces
Pat ja mājoklī ievēroti visi drošības pasākumi un apkures sistēma ir kārtībā, papildu drošības līdzekļi nekad nenāk par ļaunu. Tāpēc nepieciešams dūmu detektors, kas brīdinās par potenciālām briesmām jau pašā sākumā, kad vēl iespējams ātri noreaģēt. Savlaicīga rīcība bieži vien nosaka, vai ugunsgrēku izdosies veiksmīgi novērst.
“Kā liecina “Gjensidige” veiktā “NielsenIQ” aptauja, 2024. gadā dūmu detektors mājās bija 76% Latvijas iedzīvotāju. Varētu šķist, ka rādītājs ir augsts, taču, pārvēršot procentus skaitļos, redzams, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam – tas ir gandrīz 450 tūkstošiem cilvēku – dūmu detektora joprojām nav,” uzsver Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka. “Taču dūmu detektors bieži izglābj ne vien pasargā no daudz lielākiem zaudējumiem, bet arī glābj cilvēku dzīvību un veselību, jo visbiežāk ugunsgrēka laikā kaitējumu rada tieši piedūmojums, nevis pati liesma.”
Lai šī ierīce tiešām pildītu savu uzdevumu, tai jāpievērš regulāra uzmanība. Dūmu detektora darbība jāpārbauda vismaz reizi mēnesī, bet baterijas ieteicams nomainīt reizi gadā, vēlams pirms ziemas sezonas. Ja ierīce ir vecāka par desmit gadiem, tā jāaizstāj ar jaunu, jo sensori ar laiku kļūst mazāk jutīgi. Ne mazāk svarīgs drošības elements ir ugunsdzēšamais aparāts – tam jābūt viegli pieejamam, nevis noliktam skapī vai aiz mēbelēm. Pirms apkures sezonas sākuma ir vērts pārbaudīt tā derīguma termiņu un spiediena rādītāju. Ugunsdrošība sākas ar sistēmisku pieeju – atbildīgu rīcību, regulārām pārbaudēm un izpratni par riskiem.
*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16-64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta pērnā gada aprīlī, aptaujājot ap 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījumā pieļaujamā kļūda - 2,45%.