Drīz skolēniem sāksies vasaras brīvlaiks – kā to pavadīt bez raizēm

31.05.2024

Jaunumi un preses relīzes

  • 12.07.2024
    Izbaudi festivālu droši!
    More
  • 09.07.2024
    Kas jāzina, lai pasargātu sevi no karstuma?
    More
  • 18.06.2024
    Jāņi bez raizēm – kā svinēt droši?
    More

Vasaras brīvlaiks parasti ir atpūtas un bezrūpības laiks – beidzoties skolai, sākas jauni piedzīvojumi un ir iespējams biežāk pabūt dabā, pievērsties fiziskām aktivitātēm, iepazīt pasauli un radīt neaizmirstamas atmiņas. Tomēr šis laiks sev līdzi nes arī virkni situāciju, kas var radīt sarežģījumus, tādēļ vēlamies aicināt vecākus rūpīgi pieskatīt pašus mazākos, kā arī pārrunāt drošības noteikumus ar lielākiem bērniem. Gjensidige Latvija ir apkopojusi piecas populārākās vasaras aktivitātes, kas saistītas ar riskiem, sniedzot padomus, kā vairot savu bērnu drošību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati diemžēl uzrāda ievērojamu bērnu traumatisma pieaugumu vasaras brīvlaikā – ik mēnesi bērniem un pusaudžiem tiek reģistrēti par 200–300 izsaukumiem vairāk nekā rudenī un ziemā. Arī traumu veids gadu no gada ir nemainīgs: kaulu lūzumi, saindēšanās ar alkoholu, dzīvnieku kodumi, termiski un ķīmiski apdegumi, - situācijas, no kā bija iespējams izvairīties.

Būtiskākās lietas, ko iesakām pārrunāt ar bērniem, uzsākot brīvdienu režīmu:

- Vajadzība vienmēr informēt vecākus par savu atrašanās vietu un kompāniju;

- Ārkārtas tālruņa numurs 113, kur vērsties apdraudējuma vai nelaimes gadījumā;

- Satiksmes noteikumu atgādināšana.

1. Drošība uz ceļa: lietojiet aizsargekipējumu un pārrunājiet satiksmes noteikumus

Lai arī satiksmes intensitāte, beidzoties skolas laikam, uz ceļa mazinās, vēl joprojām svarīgi ievērot piesardzību – velosipēdi un skrituļslidas ir biežākie bērnu traumatisma cēloņi. Piedaloties satiksmē, noteikti jālieto ķivere, vajadzības gadījumā arī – ceļu un elkoņu aizsargi. Ielas šķērsošana atļauta tikai tam īpaši paredzētās vietās, un arī tad vēlams pārliecināties par savu drošību. Nejauša izskriešana uz ielas pakaļ bumbai rada risku pakļūt zem automašīnas, jo tai nepieciešams ilgāks bremzēšanas ceļš, un izšķirošas var būt pat dažas sekundes. Tāpat būtiski bērniem skaidrot, ka ir jāpastāsta par sasitumiem vai cita veida savainojumiem, kas gūti brīžos, kad vecāku nav klāt. Tas palīdzēs nodrošināties pret situācijām, kad mikrolūzumi vai citi savainojumi saaug nepareizi vai citādi kaitē bērna veselībai nākotnē.

2. Atpūta brīvā dabā: neatstājiet bērnus bez uzraudzības

Atpūta brīvā dabā ir lielisks veids, kā baudīt vasaru. Pārgājieni, velobraucieni un nometnes dabā sniedz bērniem un jauniešiem iespēju izzināt apkārtējo vidi, attīstīt izturību un sadarbības prasmes. Izvēloties nometni, iesakām rūpīgi iepazīties ar visu pieejamo informāciju – plānoto programmu, aktivitāšu vadītājiem, kā arī pārbaudīt, vai nometne ir iekļauta Nometņu reģistrā, kas atrodams tīmekļvietnē nometnes.gov.lv, un apdrošināta. Savlaicīgi būtu jāparūpējas arī, lai bērni ir vakcinēti pret ērču encefalītu. Tāpat, sākoties brīvlaikam, kad bērni vairāk laika pavada savā vaļā, ir ļoti svarīgi izrunāt dažādus pamata drošības noteikumus un atkārtot arī it kā labi zināmas lietas, piemēram, ārkārtas tālruņa numuru 113. Jāpārliecinās arī par to, lai pirms došanās ārpus mājas bērna telefonam vienmēr būtu uzlādēta baterija un vajadzības gadījumā varētu sazināties. Palūdziet, lai bērns vienmēr jūs informē par atrašanos ārpus mājas – kur un uz cik ilgu laiku paredzēts doties. Var apsvērt arī iespēju bērna mobilajā ierīcē vai, piemēram, aproces formātā uzstādīt izsekošanas ierīci vai lietotni. Katru gadu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērnu, kurus sakoduši vai saskrāpējuši mājdzīvnieki – visbiežāk pašu ģimenes mīluļi. Iesakām ar bērnu atkārtoti izrunāt, ka dzīvnieku nedrīkst kaitināt, aiztikt, kad tas ēd vai guļ, tāpat jāuzmanās, suņu tuvumā ātri vizinoties ar velosipēdu.

Nereti traumas tiek gūtas, krītot no augstuma – kokiem, arī nepabeigtām būvēm. Ja bērns ir guvis dzīvībai bīstamus savainojumus, palīdzība jāmeklē tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Vieglākos gadījumos aicinām vērsties pie ģimenes ārsta. Ja tas nav pieejams, darba dienu vakaros un brīvdienās var doties arī pie tuvākā dežūrārsta vai zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. 3.

Batuts un šūpoles: pārbaudiet inventāru un ievērojiet drošības instrukcijas

Batuts un šūpoles ir ļoti iecienītas bērnu atrakcijas, taču, kā zināms, tajās ir savi riski. Piemēram, batuts var izraisīt nopietnas traumas, ja netiek ievērotas drošības prasības. Nereti batutiem tiek ņemtas nost aizsargapmales, tā ievērojami paaugstinot traumu iespēju, jo var iesprūst pēda. Ap batutu noteikti jābūt apvilktam aizsargtīklam, un lēkātājiem jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no sadursmēm, kā arī nedrīkst līst zem batuta brīdī, kad lēkā kāds cits. Uzstādīšanas notiekumi paredz, ka batuts jānovieto uz līdzenas, stabilas virsmas un vismaz vairāku metru attālumā no ēkām.

4. Laivošana un supošana: izvērtējiet ūdenstilpnes un lietojiet glābšanas vestes

Viena no populārākajām vasaras brīvā laika pavadīšanas vietām ir pie upēm, ezeriem un jūras. Tomēr laivošana un pēdējos gados īpašu popularitāti ieguvusī supošana saistās arī ar riskiem, piemēram, laivas vai supa dēļa apgāšanās, slīkšana vai traumas. Lai no šiem riskiem izvairītos, pats būtiskākais ir rūpīgi izvēlēties ūdenstilpnes. Pirms laist bērnus ūdenī, kādam no pieaugušajiem jāizstaigā un jāiztausta ūdenstilpnes pamatne. Svarīgi ir ierobežot vai vērīgi uzraudzīt mazu bērnu piekļuvi ūdenstilpnēm (dīķiem, akām, mucām, bērnu baseiniem), jo ūdenim nav jābūt dziļam, lai tajā varētu noslīkt. Tāpat iesakām peldēt tikai pieaugušā pavadībā. Nodarbojoties ar ūdenssportu, svarīgi lietot glābšanas vestes, ievērot drošības noteikumus un izvēlēties piemērotus laikapstākļus, kā arī maršrutus, kas atbilst dalībnieku prasmju līmenim. Nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī, ja nav zināms ūdenstilpnes dziļums un gultne.

5. Ugunskurs vai grils: kuriniet tikai tam piemērotā vietā un pieaugušā uzraudzībā

Ugunskurs palīdz radīt romantisku atmosfēru vasaras vakarā, kad pulcējas ģimene vai draugi, lai dalītos stāstos, ceptu desiņas vai mazos zefīriņus. Tomēr nepareizi veidots vai neuzraudzīts ugunskurs, tāpat arī grils, var kļūt bīstams, nodarot smagus apdegumus vai pat izraisot ugunsgrēku. Vislabāk ugunskuru ierīkot īpaši tam paredzētā vietā, ievērojot, lai tā tuvumā nav objektu, uz kuriem varētu pārmesties kāda dzirkstele. Uguns tuvumā vienmēr jāievēro maksimāla piesardzība – gan lietojot degšķidrumu, ko mazi bērni var pat nejauši iedzert, gan uzmanot vēja brāzmas, lai vajadzības gadījumā slāpētu uguni. Ugunskurs vienmēr jākurina pieaugušo klātbūtnē. Kaut arī vasaras brīvlaiks piedāvā daudz iespēju atpūtai un izklaidei, tas vienlaikus prasa atbildīgu pieeju drošībai un lielāku uzmanību, izvērtējot situācijas. Vecākiem, pedagogiem un pašiem bērniem būtu jāapzinās potenciālie riski un būtu jāapgūst prasme novērst šos riskus, lai vasara būtu ne tikai prieka pilna, bet arī droša. Atbildīga rīcība un piesardzība palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem atgadījumiem un ļaus pilnībā izbaudīt brīnišķīgo vasaras laiku.