Februāris tiek uzskatīts par vienu no gada depresīvākajiem mēnešiem. Latvijas iedzīvotājiem ir dažādas pieejas cīņai ar nomāktu garastāvokli. Kā norāda jaunākie Gjensidige Latvija dati, gandrīz puse iedzīvotāju visbiežāk par savu labbūtību rūpējas, pavadot laiku kopā ar saviem mīļajiem. Savukārt trešdaļa, – veltot laiku hobijiem. Ceturtā daļa respondentu atzinuši, ka rūpes par savu emocionālo veselību izjūt arī no darba devēja puses.
Ieradumi, kas sniedz prieku un mieru
Zinātniskie pētījumi liecina, ka saules gaismas trūkums, kas īpaši izteikti vērojams ziemā, ietekmē smadzeņu bioķīmiskās reakcijas, veicinot sezonālās depresijas veidošanos. Veidi, kā parūpēties par savu emocionālo veselību, mēdz būt dažādi. Nav svarīgi, kas šīs ir par aktivitātēm, galvenais, lai tās nes prieku un labsajūtu. Aptaujas dati liecina, ka 46% respondentu Latvijā rūpējas par savu personīgo un ģimenes labklājību, pavadot laiku kopā ar saviem mīļajiem, kas ir lielisks veids, kā atgūt enerģiju. Savukārt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pašsajūtas uzlabošanas nolūkos iegrimst patīkamās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs: grāmatu lasīšanā, mūzikas baudīšanā, ceļošanā.
Lai gan ziemas mēnešos lielāka vēlme ir palīst zem siltas segas un skatīties filmas, tomēr nedrīkst piemirst arī par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Kā zināms, lai ķermenis un prāts būtu pilnvērtīgi vesels, tam ir nepieciešams dopamīns – viens no laimes hormoniem. Tieši fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem dopamīna gūšanas veidiem. Aptaujas dati liecina, ka gandrīz piektā daļa iedzīvotāju periodiski apmeklē sporta klubu vai regulāri vingro mājās, savukārt skriešanas un soļošanas pasākumos piedalās 11% respondentu.
Darba devēju rūpes par emocionālo veselību
Emocionālo veselību ietekmē ne tikai mājas rūpes, bet arī mūsu darba vide. Darbinieks, izvēloties uzņēmumu, arvien vairāk domā ne tikai par atalgojumu, bet arī citiem bonusiem. Tādēļ svarīgi, lai darba devējs iesaistītos darbinieku emocionālās labklājības uzlabošanā. 25% iedzīvotāju apliecina, ka darba devējs rūpējas par viņu emocionālo veselību. Pusei pozitīvi atbildējušo respondentu šīs rūpes izpaužas ar darbinieka personiskā laika respektēšanu, 42% tiek nodrošināts elastīgs darbs gan klātienē, gan attālināti. Tāpat 40% respondentu darba vietās tiek organizētas aktivitātes, kas uzlabo pašsajūtu, kā arī rīkotas speciālas lekcijas un semināri (29%). Retāk (11%) darbiniekiem tiek apmaksāts psihologa apmeklējums, kas vēl nav ierasta prakse, taču, visticamāk, darbinieki, kuri saņem šādu iespēju no darba devēja, jūtas novērtēti un komfortabli, atklājot savas grūtības, kas var ietekmēt darba kvalitāti.
Latvijā ir novērojami dažādi veidi, kā uzņēmumi rūpējas par saviem darbiniekiem, sākot ar papildu brīvdienu piešķiršanu, un beidzot ar iekšēju, uz darbiniekiem orientētu, mentālās veselības atbalsta izveidi. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Gjensidige. Gjensidige kā darba devējs ir izveidojis darbinieku labbūtības programmu, kas sevī ietver izglītojošus pasākumus, lai stiprinātu darbinieku emocionālo veselību, vēstot par to, kas ir emocionālā labsajūta, kā par to rūpēties, kā kontrolēt stresu un negatīvās domās. Papildu tam, ikvienam no darbiniekiem ir pieejamas individuālas anonīmās psihoterapeita / psihologa konsultācijas. Uzņēmumā kopš 2017. gada aktīvi darbojas vietējā aktīvo darbinieku kopiena jeb Gjensidige vēstnieki, kas rīko dažādus pasākumus, lai veicinātu darbinieku labsajūtu un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Gjensidige saviem darbiniekiem nodrošina gan veselības, gan dzīvības apdrošināšanu, kā arī dažādas papildus apmaksātas brīvdienas, no kurām populārākās ir – brīvdiena dzimšanas dienā, viena diena darbinieka privātajām vajadzībām, pirmā skolas diena vecākiem, Ziemas atvaļinājums 5 darba dienas u.c.” stāsta Gjensidige Cilvēku un kultūras nodaļas Latvijā vadītāja Kristīne Kalniņa.
Profilaktiskās veselības pārbaudes
Lai gan darba vietas rūpes par savu darbinieku mentālo veselību kļūst arvien aktuālāks jautājums, sabiedrībā joprojām vērojama tendence, ka iedzīvotāji palīdzību meklē tikai saskaroties ar veselības problēmām. Tikai neliela daļa to dara savlaicīgi. Kā norāda aptaujas dati, 29% Latvijas iedzīvotāju rūpējas par savu emocionālo un mentālo veselību, un biežāk par to rūpējas tieši sievietes. Ja tiek izjusti kādi veselības traucējumi, nespēja veikt ikdienas pienākumus, koncentrēties patīkamām nodarbēm, uzmācīgas domas, satraukums vai kādas citas pazīmes, kas nav ierastas un liek justies slikti, ir svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu. Arī profilaktiskās pārbaudēs var iegūt praktiskus padomus mentālās veselības uzlabošanai.
Lai palīdzētu pārvaldīt un uzlabot garīgo labklājību var noderēt arī dažādas aplikācijas. Lietotnē “Miervidi” var apgūt un praktizēt apzinātības meditācijas, kā arī relaksācijas u.c. vingrinājumus, ko izpildīt jebkurā laikā. “MindDoc” un “OCD.app” būs noderīgas un informatīvas tiem, kuri vēlas uzzināt par emocionālo labsajūtu vai cieš no depresijas, trauksmes un obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Turpretī “BetterHelp” būs ērts veids, kā saņemt profesionālu palīdzību no licencētiem tiešsaistes terapeitiem.
Saskaņā ar pētījumu, 11% Latvijas iedzīvotāju neveic nekādus pasākumus savas labklājības uzlabošanai, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka vien pāris minūtes rūpju par savu emocionālo pašsajūtu var palīdzēt justies labāk un izkrāsot ikdienu arī vistumšākajās dienās.
Aptauja veikta 2023. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Nielsen”, kopumā aptaujājot 1600 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 64 gadiem.