Pavasaris uz Latvijas ceļiem ienesis gan sauli, gan lietu, un arī pozitīvāku noskaņu, taču arī izaicinājumus autovadītājiem. Mainīgi laikapstākļi, slapjas un bedrainas brauktuves, kā arī gājēju, velobraucēju un motociklistu skaita pieaugums prasa īpašu uzmanību un piesardzību. Tieši pavasara sezonā pieaug apdrošināšanas atlīdzību skaits, jo autovadītāji bieži vien nav sagatavojušies mainīgajiem braukšanas apstākļiem, tāpēc apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” ir apkopojusi vairākus padomus par ceļa drošību, īpaši pievēršot uzmanību mainīgo laikapstākļu riskiem un satiksmes dalībnieku savstarpējai redzamībai.
“Pavasarī autovadītāji nereti kļūst drošāki un mazāk piesardzīgi - ceļi vairs nav apledojuši, dienas kļuvušas gaišākas, un rodas sajūta, ka bīstamākā sezona ir aiz muguras. Tomēr tieši šī iluzorā drošība rada lielāko risku. Pēc ilgstošas braukšanas ziemas apstākļos daudzi vadītāji pārāk strauji pārslēdzas uz “vasaras režīmu”, vairs neievērojot tādu pašu piesardzību kā ziemā. Rezultātā palielinās satiksmes negadījumu skaits, jo netiek novērtēti pavasarim raksturīgie izaicinājumi - slapji ceļi, bedres, sliktāka redzamība, palielināts velobraucēju un motociklistu skaits, un palielināts braukšanas ātrums,” norāda “Gjensidige” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
Laba redzamība - svarīgs drošības aspekts
Lai gan pavasaris sniedz vairāk dienas gaismu un šķietami labāku redzamību, tas var radīt arī negaidītus sarežģījumus. Strauji mainīgais apgaismojums – spilgta rīta saule vai zems saules leņķis pievakarē – var apgrūtināt spēju laikus pamanīt ceļa zīmes, gājējus vai citus satiksmes dalībniekus. Autovadītājiem ieteicams automašīnā vienmēr turēt saulesbrilles ar labu UV aizsardzību, kas palīdzēs izvairīties no apžilbšanas brīžos, kad saule iespīd tieši acīs.
Tāpat jāuztur tīrs vējstikls gan no ārpuses, gan no iekšpuses – netīrumi un putekļi var būtiski samazināt redzamību. Gaisa mitrums no salona iekšpuses un strauja temperatūras maiņa var radīt logu aizsvīšanu, tāpēc jārūpējas arī par ventilācijas sistēmas pareizu darbību. Stikla tīrītāju slotiņas sniega un ledus ietekmē var būt nolietojušās un vairs nespēj pietiekami efektīvi notīrīt gružus. Tādēļ slotiņu stāvokli ieteicams pārbaudīt un vajadzības gadījumā tās nomainīt, lai auto būtu gatavs lietainiem laikapstākļiem.Tāpat pēc ziemas sezonas ieteicams nomainīt arī vējstikla šķidrumu – ziemas šķidruma sastāvs var būt pārāk neefektīvs siltākos laikapstākļos, savukārt vasaras šķidrums labāk tiek galā ar kukaiņiem, ziedputekšņiem un ceļa putekļiem, kas pavasarī kļūst aktuālāki.
Velosezona un motocikli – kā sadzīvot uz viena ceļa?
Līdz ar siltākiem laikapstākļiem uz ielām atgriezušies velobraucēji, motociklisti un palielinājies gājēju skaits. Lai gan satiksmes noteikumi visiem ir vienādi, prakse rāda, ka savstarpēja cieņa ir izšķirošais faktors drošībai. Taču auto vadītāji, kas pieraduši pie "klusākas" ziemas satiksmes, ne vienmēr spēj ātri pielāgoties. Gājēji mēdz šķērsot ceļu ārpus gājēju pārejām, bet velobraucēji var pārvietoties tuvu auto joslu malām bez atstarojošiem elementiem. Autovadītājiem ieteicams būt īpaši uzmanīgiem, samazinot ātrumu apdzīvotās un iepirkšanās vietās, skolu tuvumā un krustojumos – vietās, kur ir visvairāk gājēju. Tāpat pastiprināta uzmanība jāievēro veicot manevrus, nogriežoties vai mainot joslas. Ja esi velobraucējs vai motociklists – rūpējies par to, lai tevi pamana: ar roku signalizē pagriezienus, nodrošini braucamlīdzekli ar nepieciešamajām gaismām.
“Lielākais risks rodas situācijās, kad vadītāji neparedz, ka cits satiksmes dalībnieks var pēkšņi mainīt trajektoriju vai atrasties “neredzamajā zonā”. Tāpēc īpaši svarīgi ir ievērot sānu distanci, veicot apdzīšanu vai izbraucot no krustojuma,” uzsver apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
Plānojiet maršrutu, ņemot vērā bedres un remontdarbus
Ziemas laikapstākļi uz ceļiem var būt radījuši jaunas bedres vietās, kur tās iepriekš nav bijušas. Pavasara lietusgāzes tās var piepildīt ar ūdeni, padarot tās vēl grūtāk pamanāmas. Lielā ātrumā uzbraucot uz bedres, tā var radīt būtiskus bojājumus, piemēram, pārsist riepas, sabojāt riteņu diskus, automašīnas balstiekārtu un amortizācijas sistēmu. Iespēju robežās no bedrēm jāizvairās. Tāpat mitra asfalta gadījumā palielinās bremzēšanas laiks, tādēļ jāievēro pietiekama distance līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim.
Iebraukšana peļķēs var palielināt arī akvaplanēšanas risku, kas var īslaicīgi apgrūtināt kontroli pār automašīnu. Neliels braukšanas ātrums slapjā laikā palīdzēs samazināt risku. Ja tomēr konstatējat, ka sākusies akvaplanēšana, no bremžu un akseleratora pedāļa jāatceļ kāja, stingri jātur stūre un jācenšas automašīnai ļaut ripot, bez stūrēšanas, līdz riepas atgūst saķeri.
Tāpat pavasaris un vasara ir ceļu remontdarbu un infrastruktūras uzturēšanas aktīvākais periods. Šajā laikā uz ceļiem bieži tiek mainīts maršrutu izvietojums, parādās luksofori ar pagaidu režīmu un biežāki sastrēgumi.
Pārbaudiet riepu spiedienu, bremžu sistēmu un šķidrumu līmeni
Ziemas perioda beigas ir lielisks brīdis veikt pilnu transportlīdzekļa pārbaudi. Daudzi autovadītāji steigā nomaina riepas, bet nepievērš uzmanību samazinātam spiedienam vasaras riepās, kas radies, riepām pārziemojot. Riepu spiediens ietekmē ne tikai braukšanas komfortu, bet arī auto vadāmību un bremzēšanas ceļu. Tāpat jāpievērš uzmanība bremžu sistēmas troksnim un darbībai – pat neliela aizture var būt bīstama. Nedrīkst aizmirst pārbaudīt arī akumulatoru, jo aukstā laikā tā jauda var būt samazinājusies, un tas var izraisīt problēmas pavasarī, kad mainās gaisa mitrums. Bremžu šķidrums un dzesēšanas sistēma ir vēl daži elementi, kam jāpievērš uzmanība pirms aktīvās braukšanas sezonas sākuma. KASKO – drošības tīkls neparedzētiem gadījumiem Lai arī savstarpēja satiksmes dalībnieku cieņa, piesardzība, tehniskā sagatavotība un spēja pielāgoties mainīgiem laikapstākļiem ievērojami samazina negadījumu risku, pavasaris uz ceļa vienmēr ir pārsteigumu pilns. Pat visuzmanīgākais autovadītājs nevar kontrolēt citu satiksmes dalībnieku kļūdas vai neparedzētus šķēršļus. Tāpēc KASKO apdrošināšana kļūst par nozīmīgu drošības faktoru, kas sniedz gan finansiālu aizsardzību, gan iekšēju mieru. KASKO palīdz segt zaudējumus, ja tiek bojāts auto neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgais, un nodrošina ātrāku auto atjaunošanu vai nomaiņu. Tāpat, izvēloties KASKO, ir vērts pārliecināties, vai polise iekļauj konkrētus pavasara riskus - bedres, dzīvniekus vai sīkus sadursmju bojājumus, kas bieži vien rodas blīvas satiksmes apstākļos, kā arī diennakts palīdzību uz ceļa un riepu nomaiņu