"Ar mani tas nenotiks!" Eksperta padomi, kā neļauties viltus drošības sajūtai

31.10.2023

Jaunumi un preses relīzes

  • 20.02.2024
    Kā ziemas periodā auto īpašniekiem sadzīvot ar sāli?
    More
  • 19.02.2024
    Par darbinieku labbūtību rūpējas vien ceturtā daļa darba devēju
    More
  • 19.02.2024
    Par darbinieku labbūtību rūpējas vien ceturtā daļa darba devēju
    More

Gandrīz ikvienam no mums zināms mūžsenais teiciens - ar mani nekas nenotiks. Tādēļ pat neaizdomājamies par sevis savlaicīgu pasargāšanu no potenciālām riska situācijām. Mājoklis ir mūsu drošais patvērums. Diemžēl statistika liecina, ka arī tajos bieži notiek nelaimes gadījumi. Tādēļ jau piekto gadu, "Mājokļa drošības mēneša" ietvaros, Gjensidige Latvija aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību drošības riskiem savos mājokļos. Šogad Gjensidige Latvija sadarbībā ar smadzeņu treniņu centru RigaBrain skaidro, kādēļ cilvēkiem ir tendence domāt, ka viņus nepiemeklēs nelaime, un kā saglabāt kontroli un apzināti rīkoties paaugstināta stresa situācijās.

"Diemžēl nevaram paredzēt, kad kāda nelaime var piemeklēt arī mūs. Kā liecina Gjensidige Latvija pieejamie dati - 60% Latvijas iedzīvotāju par savu vērtīgāko materiālo īpašumu uzskata savu mājokli, tomēr tikai 40% to ir apdrošinājuši. Joprojām redzam, ka klienti paļaujas uz viltus drošības sajūtu, mānot sevi un uzskatot, ka nelaime manu māju nepiemeklēs. Tādēļ savlaicīgi drošības pasākumi tiek īstenoti samērā reti. Vēlamies atgādināt, ka labākā nelaime ir nenotikusi nelaime. Tādēļ katram no mums jāparūpējas, lai mūsu īpašums, un mūsu tuvinieki būtu drošībā. Gan veicot regulāras mājokļa pārbaudes, gan pret negadījumiem nodrošinoties finansiāli," stāsta Sanita Glovecka, Gjensidige Latvija vadītāja.

"Ar mani jau nekas nenotiks" - tā ir sevis maldināšana

Cilvēkiem ir tendence domāt, ka viņus nepiemeklēs nelaimes. Smadzeņu treniņu centra "RigaBrain" ergoterapeits Pēteris Urtāns skaidro, ka pirmkārt, tas saistās ar optimisma izraisītu noliegumu. "Neirozinātne rāda, ka cilvēku prāts var būt vērsts uz pozitīvajiem notikumiem, ignorējot potenciālos draudus, tādejādi nesaredzot iemeslus un motivāciju mācīties par apdraudējumiem. 
Šis psiholoģiskais mehānisms var radīt pašpārliecinātību, ka nekas slikts nenotiks. Daži cilvēki izjūt spēcīgu vēlēšanos pēc emocionālās un sociālās drošības, un smadzeņu daļas, kas kontrolē šīs vēlēšanās, var ietekmēt cilvēku attieksmi pret riskiem, cenšoties izvairīties no potenciāli negatīvām situācijām," skaidro Pēteris Urtāns.

Tāpat cilvēki bieži uzskata, ka viņiem ir lielāka kontrole un aizsardzība nekā faktiski ir. Šī tendence var izraisīt pašpārliecinātību, ka viņus nepiemeklēs nelaime. Lai neļautos pašpārliecinātībai ir nepieciešams sevi pastāvīgi izglītot par reālajiem riskiem un no tā izrietošajām sekām. Tieši informētība ir galvenais motivators drošības pasākumu uzlabošanai mājokļos.

Distancēšanās no iespējamajām problēmām

Pēteris Urtāns norāda, ka smadzeņu darbība bieži balstās uz izdzīvošanas instinktiem, un dažreiz problēmu attālināšana ir saistīta ar instinktu izvairīties no iespējamiem apdraudējumiem. "Ja cilvēks uztver potenciālo problēmu kā draudu, smadzeņu amigdala (smadzeņu daļa, kas ir saistīta ar emocijām un draudu novērtēšanu) var aktivizēties, izraisot trauksmi un stresu, tādēļ cilvēks var sākt izvairīties un distancēties no šīs situācijas. Turklāt cilvēka spējas sagatavoties problēmām un risināt tās var būt atkarīgas no viņa prasmēm un pieredzes. Ja cilvēks jūtas nepietiekami sagatavots vai nespēj pareizi novērtēt situāciju, tas var veicināt distancēšanos no problēmas, jo tas palīdz izvairīties no nevēlamā stresa un neveiksmes sajūtas, kā arī tas var izraisīt pat izvairīšanos no domām par potenciāliem draudiem," informē Pēteris Urtāns.

Eksperts gan piebilst, ka šo tendenci var mainīt, veidojot emocionālu gatavību un apziņu par riskiem. Domājot konkrēti par nelaimēm, kas var piemeklēt mājokļus un citiem drošības riskiem, cilvēki var prātā trenēt situācijas un iztēloties to, kā rīkotos, ja pēkšņi viņus un viņu mājokļus piemeklētu nelaime. Šis ir būtisks priekšnosacījums, lai, reaģējot uz potenciālām problēmām, tām varētu pieiet racionāli un droši, neļaujoties emocijām.

Racionālā domāšana stresa situācijās

Pastāv daži apziņas mehānismi, kas palīdz saglabāt kontroli un apzināti rīkoties paaugstināta stresa situācijās. Viena no eksperta ieteiktajām metodēm ir "čeklista" vai rīcības plāna sagatavošana un apgūšana. Šādia rīcības plāna sagatavošana var būtiski palīdzēt orientēties situācijā un neļauties panikai vai stresa izraisītām emocijām, jo tajā ir skaidri norādīti soļi ar veicamajām darbībām, lai nodrošinātu maksimālu drošību. 

Piemēram, ugunsgrēka gadījumā "čeklistei" ir jāatbild uz sekojošiem jautājumiem: kur ir ugunsdzēšamais aparāts? Kurai institūcijai jāziņo par ugunsnelaimi? Kā droši izkļūt no mājokļa? Savukārt applūšanas gadījumā svarīgi zināt: kā atslēgt ūdens padevi mājoklī? Kā atvienot elektroapgādi mājoklī, lai izvairītos no īssavienojumiem? Kuras ierīces nepieciešams pacelt augstāk par zemi? Ar ko sazināties, lai novērstu tālākus postījumus un salabotu bojāto ūdensapgādes sistēmu?

Smadzeņu treniņu centrs "RigaBrain" uzsver, ja cilvēks regulāri trenējas un mācās, kā rīkoties ārkārtas situācijās, tas var palīdzēt automātiski reaģēt un saglabāt vēsu prātu pat stresa apstākļos. Regulāra šādu plānu apmācība var palīdzēt cilvēkiem saglabāt emocionālu stabilitāti un rīkoties apzināti paaugstināta stresa situācijās.

Aptauja veikta šā gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Nielsen", kopumā aptaujājot 1600 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 64 gadiem.