Pāriet uz saturu

4 ieteikumi, lai rūpējoties par mājokli ietaupītu līdzekļus

05.11.2025

Jaunumi un preses relīzes

  • 05.11.2025
    4 ieteikumi, lai rūpējoties par mājokli ietaupītu līdzekļus
    More
  • 27.10.2025
    Ar mīluli ceļā – ko būtiski zināt, pārvadājot četrkājainos draugus
    More
  • 21.10.2025
    Pieaug ugunsgrēku pieteikumu skaits – Gjensidige aicina rūpēties par drošību apkures sezonas laikā
    More
Ik rudeni, pieaugot energoresursu izmaksām un iestājoties vēsākam laikam, īpaši svarīgi ir pārdomāti rīkoties ar enerģijas patēriņu mājsaimniecībā. Pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var palīdzēt samazināt rēķinus, pasargāt īpašumu un izvairīties no liekiem zaudējumiem ilgtermiņā. Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige" ir sagatavojusi 4 praktiskus padomus, kas palīdzēs padarīt ikdienu ekonomiskāku, padarot efektīvāku enerģijas patēriņu un vienlaikus uzlabojot mājokļa drošību.

    1. Pirms ilgstošas prombūtnes, atvieno un pārbaudi elektroierīces

Aukstajā laikā daudzi dodas meklēt sauli uz siltajām zemēm, kā rezultātā mājoklis uz kādu laiku var palikt neapdzīvots. Neatkarīgi no tā, vai prombūtnē esat ilgtermiņā vai tikai dažas dienas, ir vērts atcerēties, ka mājoklī paliek ne tikai mēbeles un augi, bet arī elektroierīces. Televizors, lādētāji un citas ierīces, kas paliek pieslēgtas kontaktligzdai, turpina patērēt elektrību, pat ja tās netiek lietotas. Šķietami niecīgs patēriņš laika gaitā var pārvērsties liekos izdevumos, taču vēl bīstamām ir tas, ka bez uzraudzības pieslēgtās ierīces var radīt pārkaršanas vai īssavienojuma risku.

Dodoties prom, ieteicams atvienot no tīkla visas elektroierīces, kas netiek izmantotas – tējkannu, kafijas automātu, mikroviļņu krāsni, interneta rūteri u.c. Tāpat mājokļos, kur izmanto gāzi ēdiena pagatavošanai, nepieciešams atslēgt gāzes piekļuvi. Prombūtnes laikā ir arī ieteicams lūgt uzticamu kaimiņu vai draugu ik pa laikam ieskatīties Jūsu dzīvoklī vai mājā, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

"Arvien vairāk mājās tiek izmantotas jaudīgas elektriskās ierīces, taču vecāku māju elektroinstalācijas nereti nav pielāgotas šādai slodzei. Tāpat tīkla pārslodzi var radīt arī netiešs zibens spēriens, kas visneparedzamākajā brīdī var iespert tuvumā esošā elektrolīnijā un iznīcināt tīklam pievienotās ierīces. Šādos gadījumos var noderēt apdrošināšana, kas palīdz segt remonta izmaksas un, ja nepieciešams, arī iegādāties vietā jaunu iedzīvi – piemēram, televizoru vai citas mājsaimniecības ierīces. Atgādinu, ka apdrošinot mājokli jāpievērš uzmanība arī tam, kādu segumu esat izvēlējušies, jo aizsardzība pret elektriskajām svārstībām ne vienmēr ir iekļauta pamata apdrošināšanā, taču tā var palīdzēt atlīdzināt zaudējumus gan par mājoklim, gan ierīcēm nodarīto kaitējumu," skaidro Sanita Glovecka, Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja.

    2. Aizvieto apgaismojumu ar LED spuldzēm un pievieno kustību sensorus

Gaisma ir viena no mājas pamatvērtībām – tā rada sajūtu, ka telpa ir dzīva, silta un droša. Taču tieši apgaismojums bieži kļūst par nepamanītu enerģijas patērētāju. Vecās kvēlspuldzes vairāk silda nekā apgaismo, savukārt LED tehnoloģijas darbojas pretēji – tās piedāvā spilgtu gaismu ar ievērojami mazāku elektroenerģijas patēriņu un ilgāku kalpošanas laiku.

Lai apgaismojums būtu ne tikai ekonomisks, bet arī ikdienā ērts, ieteicams izmantot kustību sensorus, kas ieslēdz gaismu tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams – piemēram, gaitenī, pagrabā vai piemājas terasē. Šādi risinājumi palīdzēs ietaupīt un vienlaikus nodrošinās komfortu, īpaši ģimenēs ar bērniem vai gadījumos, kad gaisma mēdz palikt ieslēgta nepamanīti.

Turklāt mūsdienu LED spuldzes pieejamas ar dažādiem gaismas toņiem – no vēsi baltas darba videi līdz siltai, mājīgai gaismai atpūtai. Tādējādi ar nelielām izmaiņām iespējams radīt ne tikai patīkamāku atmosfēru, bet arī būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu ilgtermiņā.

    3. Vēdini efektīvi, nezaudējot siltumu

Svaigs gaiss mājoklī ir viens no tiem faktoriem, ko bieži novērtējam tikai tad, kad tā pietrūkst. Tas ietekmē mūsu pašsajūtu, miega kvalitāti, produktivitāti un pat mājokļa fizisko stāvokli. Tomēr vēdināšana nereti netiek veikta pareizi – logi tiek paturēti nedaudz pavērti visas dienas garumā, it kā radot pastāvīgu gaisa apriti. Šķiet, ka šādi gaiss cirkulē, taču patiesībā tikai rodas siltuma zudumi un lieki tēriņi. Daudz efektīvāk ir vēdināt īsi, bet intensīvi – atverot logus uz piecām līdz desmit minūtēm vairākās telpās vienlaikus, radot caurvēju. Šādā laikā notiek pilnvērtīga gaisa apmaiņa, bet sienas un mēbeles nepaspēj atdzist, saglabājot uzkrāto siltumu. 

Svarīgi arī ņemt vērā gaisa mitruma līmeni. Pārāk sauss gaiss var izraisīt diskomfortu un sausu ādu, savukārt pārmērīgs mitrums rada labvēlīgus apstākļus pelējuma un sēnītes attīstībai. Optimālais mitruma līmenis dzīvojamās telpās ir 40–60 %, taču ja tas pastāvīgi pārsniedz normu, ieteicams izmantot mitrumu uzsūcošus filtrus vai pārbaudīt ventilācijas sistēmas darbību. Ir svarīgi regulāri tīrīt ventilācijas restes un nosūcējus, it īpaši virtuvē un vannas istabā, kur uzkrājas tvaiki un tauki. Aizsērējusi ventilācija ne tikai pasliktina gaisa kvalitāti, bet arī liek sistēmai patērēt vairāk enerģijas, lai uzturētu gaisa cirkulāciju. Reizi gadā ieteicams filtrus nomainīt vai iztīrīt, tā nodrošinot, ka gaisa plūsma mājās ir efektīva un droša.

    4. Uzstādi termometrus un neaizmirsti par izolāciju

Silts mājoklis rada komfortu, bet pārmērīga kurināšana – liekus tēriņus. Katrs grāds virs 21°C nozīmē par aptuveni 5–7% lielāku enerģijas patēriņu, kas apkures sezonā var veidot būtisku gala summu. Optimāla temperatūra dzīvojamās telpās ir 20–22°C, guļamistabā – nedaudz zemāka. Ja mājās ir radiatori ar termoregulatoriem, tos var uzstādīt atbilstoši dienas ritmam: samazināt siltumu dienas laikā, kad mājās neviena nav, un palielināt vakaros. 

Tāpat svarīgi paturēt prātā, ka katram mājoklim ir savi "vājie punkti", pa kuriem siltums nemanāmi aizplūst. Parasti tie ir logi, durvis, bēniņi vai sienas. Ja, stāvot pie loga, jūtams liels caurvējš, tas nozīmē, ka māja burtiski silda āra gaisu.

Blīvējumu maiņa, logu regulēšana un bēniņu siltināšana ir vienkārši darbi, kas var samazināt siltuma zudumu līdz pat 15-20%. Savukārt, ja māja ir vecāka par 20 gadiem, mudinām veikt energoauditu, kura laikā speciālisti ar termokameru palīdzību parādīs, kur tieši siltums zūd un kā to novērst. Papildu energoefektivitātei šādi uzlabojumi paaugstinās mājokļa vērtību un nodrošinās patīkamu temperatūru ziemas mēnešos.

"Gjensidige" uzsver, ka energoefektīvs mājoklis ir arī drošāks. Regulāri pārbaudot apkures, gāzes un elektrības sistēmas, samazinās risks, ka notiks tehniskas avārijas, kas var izraisīt ievērojamus zaudējumus. Turklāt apzinīga saimniekošana veicina ilgtspēju – mazāks enerģijas patēriņš nozīmē mazāku ietekmi uz vidi un dabas resursu taupīšanu.