Daudzi no Latvijas iedzīvotājiem atvaļinājumu sezonu steidz baudīt ārzemēs. Šogad Eiropas skaistās ainavas pavada arī liels karstuma vilnis, temperatūrai dažās valstīs sasniedzot pat +40 grādu atzīmi. Lai arī šāda svelme var šķist biedējoša, savlaicīgi sagatavojoties, atvaļinājums var būt gan drošs, gan baudpilns. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Latvija” dalās ar četriem svarīgākajiem padomiem, kas jāņem vērā pirms brauciena.
Veselība – pirmajā vietā “Gjensidige" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka uzsver, ka biežākā ceļotāju kļūda ir savlaicīga veselības stāvokļa neizvērtēšana: “Dodoties atvaļinājumā, vissvarīgākais ir apzināties savu veselības stāvokli. Vai jūtaties labi karstumā? Vai jums ir veselības problēmas, kas karstā laikā var saasināties? Vai esat iecerējis lielāku fizisko slodzi nekā ikdienā? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, kāda sagatavošanās būs nepieciešama. Ja rodas šaubas par to, kā karstums varētu ietekmēt jūsu pašsajūtu, iesakām savlaicīgi konsultēties ar ģimenes ārstu. Tas ir īpaši svarīgi senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.”
Ikvienam ceļotājam svarīgi sagatavot aptieciņu ar pirmās nepieciešamības medikamentiem. Ceļojumā var noderēt pretsāpju līdzekļi, medikamenti gremošanas traucējumu mazināšanai, ziede saules apdegumu ārstēšanai un plāksteri. Ja ikdienā lietojat recepšu medikamentus, pārliecinieties, ka esat paņēmuši pietiekamu devu visam ceļojuma laikam. Tā kā karstums ir papildus slodze mūsu ķermenim, ar ģimenes ārstu var apspriest vai nepieciešams sagatavot papildus medikamentus slimības saasināšanās gadījumā. It īpaši, ja sirgstat ar sirds, asinsvadu vai elpošanas orgānu slimībām. Ceļojot uz reģioniem ar būtiski atšķirīgu laika joslu (vairāk nekā 2 līdz 3 stundas), zāļu lietošana var kļūt sarežģītāka. Šādos gadījumos ieteicams pielāgot zāļu lietošanas režīmu jaunajam laikam, vienlaikus rūpīgi sekojot, lai 24 stundu laikā netiktu pārsniegta noteiktā deva. Drošāk ir ieviest ilgāku intervālu starp devām, nevis saīsināt to.
Plānojiet savu dienu atbilstoši laikapstākļiem
Lai arī atvaļinājumā vēlamies izbaudīt ik mirkli, karstajā laikā īpaši svarīgi aktivitātes plānot. Dienas vidus ir brīdis, kad saule spīd visspēcīgāk un ultravioletais starojums sasniedz augstāko līmeni. Šajā laikā ķermenis var ātri pārkarst, palielinās saules dūriena un atūdeņošanās jeb dehidratācijas risks – īpaši bērniem, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Tāpēc dienas vidū ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Piemēram, apmeklējiet muzeju vai izbaudiet maltīti kādā kafejnīcā. Tomēr svarīgi pievērst uzmanību arī gaisa kondicionieru radītajiem riskiem – krasas temperatūras maiņas var veicināt saaukstēšanos. Pat karstākajās dienās ieteicams ņemt līdzi vieglu jaku vai lakatu, lai pasargātu sevi iekštelpās. Atrodoties ārā, neaizmirstiet par saules aizsardzību. Lietojiet saules aizsargkrēmu, nēsājiet galvassegu un izvēlieties gaišu, gaisu caurlaidīgu apģērbu, kas samazina ķermeņa tiešu saskari ar saules stariem. Mūsdienās pieejamas arī cepures un apģērbs no materiāliem, kas bloķē līdz pat 98% no ultravioletā starojuma, nodrošinot vēl efektīvāku aizsardzību. Aizsardzība īpaši svarīga bērniem un senioriem.
Ūdens – jūsu labākais draugs karstumā
Karstā laikā ķermenis intensīvi svīst un mēs zaudējam daudz šķidruma. Tādēļ īpaši svarīgi regulāri dzert lielu ūdens daudzumu. Sausa mute, galvassāpes, reibonis vai nespēks ir pirmie dehidratācijas signāli. Ja regulāri aizmirstat uzņemt šķidrumu, mūsdienās pieejamas telefonu aplikācijas, kas ik pēc noteikta laika posma nosūta atgādinājumu padzerties. Ieteicams ņemt līdzi atkārtoti lietojamo ūdens pudeli, jo bieži vien pilsētās un arī ārpus tām ir brīvi pieejami ūdens uzpildes automāti. Jāatceras, ka kafija un alkohols neaizstāj ūdeni, bet gan paātrina šķidruma zudumu ķermenī. Tādēļ patērējot šos produktus, nepieciešams uzņemt vēl lielāku ūdens daudzumu. Savukārt, lai atveldzētu ķermeni, dienas laikā ar mitru salveti ieteicams samitrināt locītavas, sprandu un galvu. Tas palīdzēs atvēsināties un uzturēt mērenu ķermeņa temperatūru.
Pievērsiet īpašu vērību aktīvai atpūtai
Plānojot aktīvo atpūtu – pārgājienus, riteņbraukšanu, kāpšanu kalnos vai peldēšanos dabas ūdenstilpēs – svarīgi laikus izvērtēt savu fizisko sagatavotību un drošības riskus. Nepietiekama fiziskā sagatavotība var izraisīt pārslodzi, elpas trūkumu, spiediena svārstības vai pat nopietnākas veselības problēmas. Tādēļ vērts apdomāt par slodzes samazināšanu vai vismaz ieplānot pietiekamus atpūtas intervālus. Ceļojot uz Eiropas valstīm, neaizmirstiet par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK). Šī karte nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko aprūpi tādā pašā apjomā, kā vietējiem iedzīvotājiem. Pirms došanās ceļā pārbaudiet, vai kartei nav beidzies derīguma termiņš. Papildus drošībai vērts apsvērt arī ceļojumu apdrošināšanas iegādi. Tā var segt negaidītus medicīniskos izdevumus, ārstēšanu, hospitalizāciju vai medicīnisko transportu. Atkarībā no izvēlētās polises, tā var pasargāt arī no zaudējumiem lidojumu aizkavēšanās gadījumā, bagāžas nozaudēšanas vai civiltiesiskās atbildības gadījumos.
Labi plānots ceļojums ir sākums lieliskiem piedzīvojumiem. Ar pārdomātu sagatavošanos, varēsiet atpūsties bez raizēm!