Kā pasargāt bērnu no negadījumiem mājoklī

25.03.2017

Jaunumi un preses relīzes

  • 26.03.2024
    Saskaņotais paziņojums – kā to pareizi aizpildīt?
    More
  • 12.03.2024
    Pavasara kaitējumi – kā sagatavoties plūdiem jau laikus
    More
  • 11.03.2024
    Apdrošinātājs skaidro: kā izvairīties no traumām, atrodoties uz kalna
    More

Ikdienā nejauša sadzīviska trauma var gadīties ikvienam, taču visbiežāk šajos negadījumos cieš tieši bērni. Gjensidige Latvija un OMD Latvia februārī veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka par visdrošāko savu mājokli uzskata tieši aptaujātie iedzīvotāji ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem (86%), reizē kā risku – bērnu neuzmanīgu rīcību, norādot vien 12% gadījumu. Ik gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes steidzas izsaukumos pie teju 3700 bērniem līdz trīs gadu vecumam, kuri lielākoties gūst traumas tieši mājās. Gjensidige Latvija “Mājokļa Drošības Mēneša” ietvaros, sadarbībā ar NMPD aicina ikvienu, īpaši vecākus, ievērot pāris vienkāršus piesardzības pasākumus, lai mazinātu sadzīves negadījumu iespējamību.

NMPD informē, ka  visbiežākie palīdzības izsaukšanas iemesli bērniem līdz 3 gadu vecumam ir:

1. ķermeņa apdegumi un applaucēšanās, 2. norīti svešķermeņi vai svešķermeņi, kas iesprūduši degunā un ausīs, 3. kaulu lūzumi, 4. saindēšanās ar sadzīves ķīmiju un medikamentiem.

Elektrības rozetes

Katram bērnībā ir mācīts, ka nedrīkst likt pirkstus u.c. priekšmetus rozetē, jo var gūt elektrības strāvas sitienu, taču lielākoties, mazi bērni ziņkārības mākti, tomēr dodas pētīt rozetes. Tāpēc vecāki tiek aicināti sekot līdzi tam, cik brīvi ir pieejamas rozetes un pagarinātāji. Mūsdienās ir pieejami dažādi risinājumi, kā paslēpt tās no bērnu acīm, piemēram, rozešu „ieliktņi”, kas neļaus bērniem gūt elektrotraumu. Tāpat vienmēr svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklī nav brīvi pieejami atvērti vadu gali vai bojāti vadi, kuriem bērni vai paši pieaugušie varētu pieskarties un gūt strāvas triecienu.

Karsti šķidrumi

Reizēm no visvienkāršākajām lietām var gūt dzīvībai bīstamas traumas. Viens no piemēriem – nepieskatīts karstais dzēriens vai tikko uzvārīta putra. Jāpievērš uzmanība, kur tiek atstāta karsta kafijas krūze, šķīvis vai bļoda un, vai bērns to nevar aizsniegt un tās saturu uzgāzt sev virsū. Svarīgi ir saprast, ka neliels krūzes tilpums bērnam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. NMPD atgādina, ka viens no svarīgiem piesardzības pasākumiem ir neturēt mazu bērnu klēpī, kad tiek dzerta tēja vai kafija, lai novērstu šādu nepatīkamu situāciju, kurā applaucēties var ne tikai bērns, bet arī pats pieaugušais. Ja ielejat bērnam karstu zupu, tad to vajag atstāt dzesēties galda vidū vai tādā vietā, kur bērns netiek klāt. Vārot ūdeni, jāizvairās likt zemē elektrisko tējkannu, jo bērns var aizķerties aiz vada un aplieties ar verdošo šķidrumu.  Ik gadu vidēji 500 mazuļus NMPD mediķi nogādā slimnīcā tieši ar apdegumu traumām.

Bīstamu priekšmetu pieejamība

Lai arī reizēm trauki var atrasties nostāk no galda malas, bērnam it kā nepieejamā vietā, tas tik un tā var nebūt drošs variants situācijā, ja galdam ir uzklāts galdauts. Pastāv iespēja, ka bērns var to paraut un attiecīgi galda saturs līdz ar galdautu var uzkrist virsū.

Ņemot vērā, ka viens no biežāk sastopamajiem izsaukumiem NMPD pie maziem bērniem ir saindēšanās ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem un medikamentiem, būtiski ir sekot līdzi tam, kur tiek turētas šādas lietas. Lai arī iepakojums var būt „bērnu drošs”, tas neattur no atbildības turēt šādus priekšmetus bērniem nepieejamā vietā. Visbiežākās kļūdas – sadzīves ķīmija tiek pārlieta limonādes pudelēs, ko bērns viegli var atvērt un iedzert, bīstamie līdzekļi tiek glabāti bērnam viegli pieejamās vietās, piemēram, virtuvē zem izlietnes. Savukārt medikamenti tiek atstāti guļamistabā uz naktsskapīšiem vai bērnam pieejamās atvilktnēs. Nereti medikamentus mazie atrod pieaugušo somās, kamēr mājinieki nemana, ka bērns tajā ko meklē.

Kritieni no augstuma

Nav noslēpums, ka bērnos mīt liela ziņkāre par pasaulē notiekošo, tāpēc ļoti bieži traumas ir saistītas ar vēlmi uzzināt ko jaunu, kas ne vienmēr var beigties patīkami. Īpaši šobrīd pavasarī vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, atstājot vaļā logus, balkonus un terases, jo, uz mirkli nepieskatīts bērns, var pārkrist pāri margām vai izkrist pa logu. Vecāki tiek aicināti nepieradināt bērnus kāpt pie loga, kā arī sekot līdzi tam, vai logi ir aizvērti – ja tiek vēdinātas istabas, tad vislabāk to darīt attiecīgajā loga režīmā. Pie loga ieteicams nenovietot krēslus vai dīvānus, kur bērns var uzkāpt un mēģināt pārliekties pāri palodzei, reizēs, ja logs ir pilnībā atvērts. Lai parūpētos par papildus drošību, ieteicams iegādāties speciālus logu vai durvju bloķētājus, kas neļaus bērnam tos atvērt. Šos pašus var izmantot skapīšiem un atvilktnēm, lai netiktu klāt to saturam.

Lai novērstu šādus nepatīkamus scenārijus sev mīļo cilvēku lokā, iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi tam, kādā stāvoklī atrodas katra mājoklis un vai pieejamā vietā nav novietoti bērniem bīstami priekšmeti, jo reizēm pat visvienkāršākās pārmaiņas var ietekmēt notikumu iespējamo attīstības gaitu. “Mājokļa Drošības Mēnesī” Gjensidige Latvija ikvienam vēlas atgādināt, ka par drošību ir jādomā laikus, tādējādi mazinot negadījuma iespējamību.